usito
Latin
Verb
ūsitō (present infinitive ūsitāre, perfect active ūsitāvī, supine ūsitātum); first conjugation, impersonal in the passive
- (Medieval Latin) Alternative form of ūsō
Conjugation
| Conjugation of ūsitō (first conjugation, impersonal in passive) | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| indicative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | ūsitō | ūsitās | ūsitat | ūsitāmus | ūsitātis | ūsitant |
| imperfect | ūsitābam | ūsitābās | ūsitābat | ūsitābāmus | ūsitābātis | ūsitābant | |
| future | ūsitābō | ūsitābis | ūsitābit | ūsitābimus | ūsitābitis | ūsitābunt | |
| perfect | ūsitāvī | ūsitāvistī | ūsitāvit | ūsitāvimus | ūsitāvistis | ūsitāvērunt, ūsitāvēre | |
| pluperfect | ūsitāveram | ūsitāverās | ūsitāverat | ūsitāverāmus | ūsitāverātis | ūsitāverant | |
| future perfect | ūsitāverō | ūsitāveris | ūsitāverit | ūsitāverimus | ūsitāveritis | ūsitāverint | |
| passive | present | — | — | ūsitātur | — | — | — |
| imperfect | — | — | ūsitābātur | — | — | — | |
| future | — | — | ūsitābitur | — | — | — | |
| perfect | — | — | ūsitātum est | — | — | — | |
| pluperfect | — | — | ūsitātum erat | — | — | — | |
| future perfect | — | — | ūsitātum erit | — | — | — | |
| subjunctive | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | ūsitem | ūsitēs | ūsitet | ūsitēmus | ūsitētis | ūsitent |
| imperfect | ūsitārem | ūsitārēs | ūsitāret | ūsitārēmus | ūsitārētis | ūsitārent | |
| perfect | ūsitāverim | ūsitāverīs | ūsitāverit | ūsitāverīmus | ūsitāverītis | ūsitāverint | |
| pluperfect | ūsitāvissem | ūsitāvissēs | ūsitāvisset | ūsitāvissēmus | ūsitāvissētis | ūsitāvissent | |
| passive | present | — | — | ūsitētur | — | — | — |
| imperfect | — | — | ūsitārētur | — | — | — | |
| perfect | — | — | ūsitātum sit | — | — | — | |
| pluperfect | — | — | ūsitātum esset, ūsitātum foret |
— | — | — | |
| imperative | singular | plural | |||||
| first | second | third | first | second | third | ||
| active | present | — | ūsitā | — | — | ūsitāte | — |
| future | — | ūsitātō | ūsitātō | — | ūsitātōte | ūsitantō | |
| non-finite forms | active | passive | |||||
| present | perfect | future | present | perfect | future | ||
| infinitives | ūsitāre | ūsitāvisse | ūsitātūrum esse | ūsitārī | ūsitātum esse | — | |
| participles | ūsitāns | — | ūsitātūrus | — | ūsitātum | ūsitandum | |
| verbal nouns | gerund | supine | |||||
| genitive | dative | accusative | ablative | accusative | ablative | ||
| ūsitandī | ūsitandō | ūsitandum | ūsitandō | ūsitātum | ūsitātū | ||
References
- usitare in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.