smar
See also: smár
Old Swedish
Etymology
From Old Norse smár, from Proto-Germanic *smēhaz.
Declension
Declension of smār (strong)
| singular | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | smār | smār | smārt |
| accusative | smāran | smāra | smārt |
| dative | smārum, -om | smārri, -re | smāru, -o |
| genitive | smārs | smārrar | smārs |
| plural | masculine | feminine | neuter |
| nominative | smārir, -e(r) | smārar | smār |
| accusative | smāra | smārar | smār |
| dative | smārum, -om | smārum, -om | smārum, -om |
| genitive | smārra, -a | smārra, -a | smārra, -a |
Declension of smār (weak)
| singular | masculine | feminine | neuter |
|---|---|---|---|
| nominative | smāri, -e | smāra | smāra |
| accusative | smāra | smāru, -o | smāra |
| dative | smāra | smāru, -o | smāra |
| genitive | smāra | smāru, -o | smāra |
| plural | masculine | feminine | neuter |
| nominative | smāru, -o | smāru, -o | smāru, -o |
| accusative | smāru, -o | smāru, -o | smāru, -o |
| dative | smāru, -o | smāru, -o | smāru, -o |
| genitive | smāru, -o | smāru, -o | smāru, -o |
Descendants
- Swedish: små
Polish
Etymology
Borrowed from Middle High German smër, from Old High German smero, from Proto-West Germanic *smeru, from Proto-Germanic *smerwą, from Proto-Indo-European *smérus.
Pronunciation
- IPA(key): /smar/
Audio (file) - Rhymes: -ar
- Syllabification: smar
Declension
This article is issued from Wiktionary. The text is licensed under Creative Commons - Attribution - Sharealike. Additional terms may apply for the media files.